Katram no mums ir ticība kaut kam, kāds tic Dievam, kāds tic karmai, kāds visumam, kāds zvaigznēm, kāds tic saviem spēkiem, kāds pārdabiskajam. Svarīgākā no tām - ticība sev!
Bieži vien šī ir tā lieta, kas mums trūkst, lieta, kas liedz mums sasniegt kāroto mērķi, dzīves augstāko punktu, maksimālo varu!
Mēs visi zinām šo pretīgo balsi mūsu prātos, kas vienmēr saka - ''Tu to nevari!'' ''Tu neesi pietiekami labs!'' ''Tam nav jēgas, Tu tāpat izgāzīsies!''
Šī balss kliedz katru reizi kā Tu nostādi mērķi, savu kāroto augli! Tā ir tā balss, kas Tevi nomoka, kad dzīvē iet grūti, tā ir balss, kas Tevi turpina sist, kad esi jau zemē...
Pie tam šī balss ir mantkārīga, ja tā ir palaista brīvībā, tad tā nevēlas tikt apstādināta, tā nevēlas apstāties un tā neapstāsies kamēr Tu pats to neiznīcināsi! Tā aprij Tavu pārliecību, iztukšo dvēseli, atkailina loģiku un iemeslu Tavam sapnim, līdz beidzot zog laimi no Tavas sirds, bet apmaiņa pret visu to tā atstāj Tev bailes un nepārliecinātību pār saviem spēkiem.
Tu cīnies pret to ar pozitīvu domāšanu, bet tā nedarbojas tik labi kā mēs parasti ceram.
Jo vairāk Tu cīnies pret savām šaubām pār sevi, jo vairāk tās cīnās pretī, tieši tāpēc mums ir jāiemācās šīs šaubas pārvērst pašlabumā!
Bet kā to izdarīt? Vai tas vispār ir iespējams?
Padomā par to! Manuprāt, tā mums var būt vislielākā motivācija! Ne velti ir teiciens - ''Ja gribi redzēt savu lielāko ienaidnieku, tad atliek tikai palūkoties spogulī.'' Tieši tā, Tu vari censties pierādīt visai pasaulei cik labs Tu esi, saviem vecākiem, cilvēkiem, kas Tev nekad nav ticējuši, cilvēkiem, kas par Tevi ņirgājušies un izsmējuši, bet kurš ir cilvēks kuram tiešām tas ir jāpierāda? -TAS ESI TU! Jo kurš gan cits kā vien Tu pats var apturēt Tevi no mērķa sasniegšanas? Kurš gan cits, ja ne Tu mielosies ar šiem gardajiem darba augļiem? Patiesība ir tāda, ka Tev ir tikai viens cilvēks kam ir jāpierāda, ka Tu vari un tas cilvēks esi Tu pats!
Ir ļoti bieži gadījumi, kad cilvēkiem ir milzīgs talants, bet viņi to neizmanto un nekad nepapildina to, jo baidās no izgāšanās! Ja Tu ļausi šīm šaubām pār saviem sapņiem paplašināties, tad tas var aiziet tik tālu, ka tu sāksi apšaubīt visu ko Tu dari! Tu nevari ļaut sev apstāties ne uz mirkli! Daudzi no Jums šaubas noteikti uzskata par pašiznīcinošu, prieka sūcošu briesmoni, bet patiesībā tas ir baismīgs, apmaldījies, nikns zvērs kurš klusu lūdz pēc palīdzības. Tāpat kā dusmas, laime, bēdas - šaubas ir daļa no cilvēka būtības un tai ir vajadzīga saprašana! Ja Tu vēlies sevi uzlabot, papildināt, tad Tu nedrīksti cīnīties ar šo zvēru, bet Tev tas ir jāpieradina, jo šajā cīņa Tu neuzvarēsi, šis zvērs Tevi uzveiks, tāpēc Tev jādomā radošāk! -Tas nozīmē, ka Tev jāpievērš uzmanība tam kā Tu reaģē uz lietām, Tev jāatrod sakne savām bailēm un jārisina tās!
Tu nevari sev teikt - Es nekad nebūšu labs mākslinieks! Tā vietā saki sev - Ko es varu darīt, lai kļūtu labāks? Meklē perspektīvas! Pamēģini darīt šādi, kad pieķer sevi sakāmu - ''Es to nevaru!'', tad saki ''Es to pagaidām nevaru, bet es pie tā strādāju.'' Vai arī, ja pieķer sevi domājamu - ''Ja nu es izgāžos?'', tad domā ''Tad Es pamēģināšu vēlreiz!''
Ja Tu pārvērtīsi savu domāšanu uz šāda tipa domāšanu, tad Tu nevien pārvērtīsi negatīvu situāciju par iespēju izaugsmei, bet arī par vēl lielāku motivāciju paveikt to ko iesāki!
Atceries, ka Tu nekad nedrīksti klausīties ''pesimistiskajos cilvēkos'', tie ir cilvēki kuri paši neko nespēj paveikt un cenšas panākt to, lai arī Tu neko nepanāc! Viņi Tevi nospārdīs ar negatīviem vārdiem, kā piemēram - Kāda jēga Tev to vispār darīt? Tev tāpat nav talanta! Tur ar to nekur tālu netiksi! Es Tavā vietā to nemaz nebūtu sācis darīt... Nekādā gadījumā neļauj viņiem zagt Tavu ticību sev, tikai tāpēc, ka viņi ir zaudējuši savu! -Tā vietā tiecies ar cilvēkiem, kas iedvesmo Tevi, ar cilvēkiem kuri Tevi motivēs paveikt ''neiespējamo'', ar kaislīgiem cilvēkiem kuri no Tevis izvilks visu labāko, cilvēkiem kuri Tevi iedvesmo! Šie cilvēki ir Tev apkārt, visbiežāk tie ir Tavi tuvākie draugi, ģimene!
Lūk vēl kāda doma! Cilvēki parasti apstājas brīžos, kad viņiem iet grūti vai brīžos, kad viņi tā teikt ''paklūp'', ''izgāžas''... Šādos brīžos paņem lapiņu un izveido sarakstu ar visiem brīžiem, kad esi kaut ko panācis, kaut vai pašus mazākos panākumus tajā ko Tu dari! -Ja Tu pats neesi ievērojis savus panākumus, tad palūdz kādam ļoti labam draugam, lai izveido šādu sarakstu par Tevi. -Šajā sarakstā lūkojies ikreiz, kad jūties izmisis!
Parasti mēs sev esam ļaunākais ienaidnieks, bet centies pret sevi izturēties kā pret labāko draugu! -Tev taču būs ar sevi jāpavada viss savs atlikušais mūžs! Padomā pa to šādi - vai Tu liktu emocionāli ciest savam labākajam draugam vai cilvēkiem kurus Tu mīli? -Ja nē, tad kāpēc Tev tas jānodara sev?
Esi laipns pret sevi, Tu esi vairāk vērts un daudz labāks nekā Tu domā!
Atceries, ka šaubas par sevi nekad nepazūd, Tu tikai iemācies labāk ar tām tikt galā! Tās vienmēr atgriezīsies, kad paklupsi un izkritīsi no savas komforta zonas, tās vienmēr centīsies iesist zem jostas vietas...
Bet Tev arī jāatceras tas, ka šaubas ir tikai Tavas domas, ne Tava nākotne!
Protams, ka kaut kas var noiet greizi, bet ja Tu nekad nepamēģināsi, tad iespējams, ka zaudēsi savu mūža lielāko iespēju! Vai Tu esi gatavs ar to riskēt?
Paldies, ka veltīji laiku manam rakstam, ja patika, tad padod tālāk!
