Cilvēks bieži vien izdara kļūdas, vēlāk tās nožēlo un vēlas visu mainīt. Bieži vien izskan teikums - kaut es varētu pagriezt laiku atpakaļ. Neslēpsim to, ka katram no mums ir lietas ko mēs vēlētos mainīt, katrs no mums vēlētos pagriezt laiku atpakaļ un izmainīt kādu notikumu, tā teikt - rīkoties savādāk. Tie varētu būt pateiktie vārdi mīļotajai, pateiktie vārdi tuviem cilvēkiem. Iespējams, ka kādreiz gribētos izmainīt reakciju vietās kur attiecāmies nesaprotoši vai pārāk agresīvi, vietās kur vajadzēja kādu samīļot - mēs dusmojāmies. Visbiežāk mēs to gribam darīt tāpēc, ka uzzinam kā tas beidzās, bieži vien šis iznākums mums nebija pietiekami apmierinošs, tieši tāpēc vēlamies pagriezt laiku atpakaļ, un mainīt savu rīcību.
Bet tomēr... Vai tas ir tā vērts? Vai tiešām būtu labāk, ja katrs no mums spētu pagriezt laiku atpakaļ? Vai mēs spētu izmainīt tālāko notikumu gaitu uz labu?
Ja katram no mums būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ uz vienu reizi, ko mēs mainītu? Vai tas būtu kaut kas tiešām nozīmīgs? Vai no šo notikumu mainīšanas mēs iegūtu labumu, vai tomēr arī katastrofāli sagrautu visu?
Manuprāt, šos notikumus mainīt mums nevajadzētu, arī ja būtu tāda iespēja! Kāpēc? Paskatīsimies uz kādu no piemēriem...
-Zinu, ka ar šo piemēru es ļoti riskēju saņemt daudz negatīvisma un daudz sliktu vārdu un domu, bet ņemsim kā piemēru nesenos notikumus - ''Maxima''.
Ja šī katastrofa nebūtu notikusi, tad mēs nekad neredzētu cik pavirši mūsu zemē tiek celtas svarīgas vietas, nekad nebūtu sapratuši cik ļoti egoistiski un mantkārīgi ir šie uzņēmēji, viņi ir gatavi ziedot dzīvības, lai ietaupītu naudu, bet vai šī nauda bija tā vērta? Vai šī nauda bija vērta 54 cilvēku dzīvības?
Pēc šīs katastrofas mēs varējām redzēt cik ''laba'' ir mūsu valsts. Pēc šīs katastrofas mēs redzejām cik latvieši ir VIENOTI. Šī katastrofa ir smaga ļoti daudziem, prieks, ka ļoti liela daļa, praktiski visi juta līdz šim notikumam. Patiesību sakot, tā mums arī daudz ko iemācīja.. Tā iemācīja pievērst uzmanību detaļām, tā māca to, ka mēs nedrīkstam sīkiem strīdiem ļaut ietekmēt mūsu dzīvi ar mīļotajiem, jo tā ir sekunde - un viņu blakus mums vairs nav. Tā pat varbūt māca apdomāt to ko mēs kādam pasakām pirms aizejam, tā māca pateikt ''es tevi mīlu'', ''ej prom'' vietā.
-Izsaku visdziļāko līdzjūtību tiem kuri aizgāja viņsaulē šajā briesmīgajā atgadījumā. Es neaizdedzināju svecīti internetā, neuzliku sēru aproci un nerakstīju twitterī #prayforlatvia, bet es aizdedzināju svecīti savā istabā un noskaitīju par Jums lūgšanu. Ceru, ka Jums tur augšā viss ir labi!
Turpināsim iesakto...
Pieņemsim, ka mums būtu iespēja mainīt pagātnes notikumus, iespēja mainīt kādu negatīvu notikumu, vai tas tiešam ir nepieciešams? Vai varbūt tomēr visums ar šiem notikumiem mums katram ko māca? Manuprāt, tieši tā arī ir, tikai mēs nespējam saskatīt vārdus starp rindām, nespējam saskatīt pamācošo, kas slēpjas aiz ļaunā...
Laiku nevajag un nedrīkst pagriezt uz atpakaļu, visi notikumi mums māca būt labākiem, domāt gudrāk un strādāt labāk. Šie notikumi mums māca izturēties laipnāk pret tiem, pret tiem kuri par mums rūpējas, izturēties mīļāk pret tiem, kuri mūs tiešām mīl.
Ko Tu darītu, ja pēkšņi kāds Tev tuvs cilvēks kurš tevi ļoti mīl vienkārši pazustu? Pazustu uz neatgriešanos, izgaistu... Un pēdējais ko Tu viņam būtu pateicis ir ''liec mani mierā''. Vai Tu spētu sadzīvot ar to?
Laiks atpakaļ nav jāpagriež, ir jādara tā, lai nebūtu ko nožēlot! Vienmēr pasaki ''Es mīlu Tevi'', ''Tu man pietrūksti.'', ''Tu esi vislabākais''.
Paldies, ka veltīji laiku man un manam rakstam, tas daudz nozīmē.
Ar cieņu - Rihards Grīnfogels ''Douwky''
Bet tomēr... Vai tas ir tā vērts? Vai tiešām būtu labāk, ja katrs no mums spētu pagriezt laiku atpakaļ? Vai mēs spētu izmainīt tālāko notikumu gaitu uz labu?
Ja katram no mums būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ uz vienu reizi, ko mēs mainītu? Vai tas būtu kaut kas tiešām nozīmīgs? Vai no šo notikumu mainīšanas mēs iegūtu labumu, vai tomēr arī katastrofāli sagrautu visu?
Manuprāt, šos notikumus mainīt mums nevajadzētu, arī ja būtu tāda iespēja! Kāpēc? Paskatīsimies uz kādu no piemēriem...
-Zinu, ka ar šo piemēru es ļoti riskēju saņemt daudz negatīvisma un daudz sliktu vārdu un domu, bet ņemsim kā piemēru nesenos notikumus - ''Maxima''.
Ja šī katastrofa nebūtu notikusi, tad mēs nekad neredzētu cik pavirši mūsu zemē tiek celtas svarīgas vietas, nekad nebūtu sapratuši cik ļoti egoistiski un mantkārīgi ir šie uzņēmēji, viņi ir gatavi ziedot dzīvības, lai ietaupītu naudu, bet vai šī nauda bija tā vērta? Vai šī nauda bija vērta 54 cilvēku dzīvības?
Pēc šīs katastrofas mēs varējām redzēt cik ''laba'' ir mūsu valsts. Pēc šīs katastrofas mēs redzejām cik latvieši ir VIENOTI. Šī katastrofa ir smaga ļoti daudziem, prieks, ka ļoti liela daļa, praktiski visi juta līdz šim notikumam. Patiesību sakot, tā mums arī daudz ko iemācīja.. Tā iemācīja pievērst uzmanību detaļām, tā māca to, ka mēs nedrīkstam sīkiem strīdiem ļaut ietekmēt mūsu dzīvi ar mīļotajiem, jo tā ir sekunde - un viņu blakus mums vairs nav. Tā pat varbūt māca apdomāt to ko mēs kādam pasakām pirms aizejam, tā māca pateikt ''es tevi mīlu'', ''ej prom'' vietā.
-Izsaku visdziļāko līdzjūtību tiem kuri aizgāja viņsaulē šajā briesmīgajā atgadījumā. Es neaizdedzināju svecīti internetā, neuzliku sēru aproci un nerakstīju twitterī #prayforlatvia, bet es aizdedzināju svecīti savā istabā un noskaitīju par Jums lūgšanu. Ceru, ka Jums tur augšā viss ir labi!
Turpināsim iesakto...
Pieņemsim, ka mums būtu iespēja mainīt pagātnes notikumus, iespēja mainīt kādu negatīvu notikumu, vai tas tiešam ir nepieciešams? Vai varbūt tomēr visums ar šiem notikumiem mums katram ko māca? Manuprāt, tieši tā arī ir, tikai mēs nespējam saskatīt vārdus starp rindām, nespējam saskatīt pamācošo, kas slēpjas aiz ļaunā...
Laiku nevajag un nedrīkst pagriezt uz atpakaļu, visi notikumi mums māca būt labākiem, domāt gudrāk un strādāt labāk. Šie notikumi mums māca izturēties laipnāk pret tiem, pret tiem kuri par mums rūpējas, izturēties mīļāk pret tiem, kuri mūs tiešām mīl.
Ko Tu darītu, ja pēkšņi kāds Tev tuvs cilvēks kurš tevi ļoti mīl vienkārši pazustu? Pazustu uz neatgriešanos, izgaistu... Un pēdējais ko Tu viņam būtu pateicis ir ''liec mani mierā''. Vai Tu spētu sadzīvot ar to?
Laiks atpakaļ nav jāpagriež, ir jādara tā, lai nebūtu ko nožēlot! Vienmēr pasaki ''Es mīlu Tevi'', ''Tu man pietrūksti.'', ''Tu esi vislabākais''.
Paldies, ka veltīji laiku man un manam rakstam, tas daudz nozīmē.
Ar cieņu - Rihards Grīnfogels ''Douwky''
