Izdomāju nedaudz paturpināt par sapņiem, to īstenošanu, par mērķu neīstenošanu, par vienmuļu dzīvi un smieklīgi nožēlojamo rutīnu. Par smagu darbu, par sāpēm, par krišanu un celšanos, par to kam jāiet cauri, lai sasniegtu neko.. . Vai tomēr visu?
Tu esi noslīcis domās, domā par visu loģisko, uzdod sev vienus un tos pašus jautājumus...
Cikos? Kad? Kur? Kā? Kas? Tam par ko stāstīšu es atbildes ir vieglas.
Cikos - Laiks tur nepastāv. Kad? - Jebkad. Kur? - Fantāzijā. Kā? - sapņojot. Kas? - Tu pats un Tavs sapnis.
Rutīna Tevi ieskauj, tā liek aizmirst par sapņiem. Apkārt ir tik daudz pesimistisku cilvēku kuri sevi dēvē par tā saucajiem ''reālistiem''. Optimists jau sāk pārveidoties par sinonīmu narkomānam. Tā tas mainās, visi domā tik loģiski, neviens vairs neļaujas sapņiem. Visi domā, ka nekas nenotiks tā kā vēlas viņi. Doma tikai viena - tas nav iespējams.
Skolotāji vairs neredz savu tiešo mērķi - macīt Tev ticēt sev un saviem spēkiem. Tagad tie māca - Tu neesi pietiekami labs, lai darītu to ko vēlies, Tev tam nepietiek spēka. Draugus vairs nevar atšķirt no ienaidniekiem, jo bieži vien tie ir kā dvīņi... Draugi vairs neatbalsta Tavus sapņus, tie pasmejas un nodomā - tāpat viņam nekas nesanāks... Bet Tu pats? Pats Tu esi visļaunākais gadījums - tici visiem tiem sūdiem ko apkaŗt runā!
Nebaidīšos teikt, ka šeit viss ir tik sačakarēts, ka pilnīgi bail iedomāties, kas notiks tālāk...
Apkārt tik daudz liekuļu, cilvēki kas pat nezin ko vēlas un raud par to, ka kaut kā nav. Raudi, tad ja Tev ir par ko raudāt... Raudi un cīnies par to ko vēlies. Galvenais cīnies. Neklausies tajā ko saka citi. KĀDA VELNA PĒC TU SEV TUVUMĀ TURI CILVĒKUS KURI IR TIK SASODĪTI MILZĪGI PESIMISTI?
Tu esi ievilcis savu mazo komforta zonu, tu esi tik maziņš un nobijies putniņš, kurš nevēlas atstāt mammas ligzdu. Atceries, ka mamma tevi izmetīs no ligzdas, ja nemācīsies lidot!
Metru, varbūt pat mazāk, ārpus tavas komforta zonas notiek brīnumi. Sapņo, atmet visu nevajadzīgo. Sapņo, nedomā par loģiku, nedomā par to, ka tas nav iespējams, aizver savas acis un atver savu prātu!!! Raidi domas visumā, tā ir enerģija kura pārvērtīs domas lietās! Esi pozitīvs, neesi tāds kā cilvēki tev apkārt - īgni, pesimistiski, paslēpušies aiz savas čaulas un domā par to, kāpēc viņiem tik sūdīgi iet? -Šādiem cilvēkiem tavā dzīvē nav vietas. Izkāp no savas komforta zonas, visus mazos pesimistiskos putniņus izmet no savas ligzdas. Dēj pozitīvisma olas savā ligzdā... Tu vari mainīt pasauli, bet vispirms maini sevi!
Tu gribi patikt cilvēkiem? Sasniedz visspēcīgāko sevi un tu patiksi visiem! Sapņo, uzdrīksties to darīt, tas ir tā vērts! Tev bail zaudēt? Panākumi nāk ar sāpēm, tāpat kā liela mīla ar brūcēm sirdī! Tev jāturpina šis ceļš, uzticies sev! Tu kritīsi, bet Tev jāceļas. Tevi sitīs, bet tev jāizvairas. Tev liks rāpot, bet Tev jāskrien. Tevi sadragās, bet Tev jāsmaida. Tev vienkārši jācinās! Nekas, pilnīgi nekas nenāk bez sāpēm, bet atceries to, ka šīs sāpes būs vērtas brīdī, kad sapratīsi, ka esi sasniedzis to ko vēlējies!
Dari to tagad, nekavējoties! Aizver acis, aizmirsti loģiku, Tu esi tāds pats kā visi, kas ir slaveni un pārcilvēcīgi gudri, Tu strādā ar tiem pašiem visuma likumiem kā viņi! SAPŅO un tu jau būsi pusceļā sava mērķa īstenošanā!
Paldies, ka lasīji!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru