Patmīlīgais egoisms.

Parunāsim par egoismu, par to, kas tas ir un vai egoisms ir pasaules nabadzības vaininieks?

Daudzi cilvēki attaisno savu egoismu ar to, ka pasludina to par neatņemamu cilvēka īpašību, bez kuras nebūtu iespējama eksistence uz šīs pasaules, kurā virzošie spēki ir cīņa par izdzīvošanu un dabiskā izlase. Bet vai patiešām tā ir? Un vai šos likumus var pārcelt uz cilvēku sabiedrību?

Lai to noskaidrotu vispirms definēsim, kas ir ''egoisms''? Izplatītākais skaidrojums ir, ka egoisms ir ''domāšana tikai par sevi, neņemot vērā citu vajadzības.'' Ar šādu skaidrojumu, manā skatījumā, rodas daudzi kļūdaini pieņēmumi. Piemēram, nereti par egoistu nosauc cilvēku, kurš neizpilda kāda cilvēka vēlmi vai dara kādam ne pa prātam.

Iedomāsimies situāciju, kad dzīvoklī dzīvo divi cilvēki, teiksim, - īrnieks, kurš izīrē istabu, un saimnieks, kuram dzīvoklis pieder. Saimniekam patīk celties sestdienas rītos agrāk, nu kaut kur ap 9.00. Viņš izdara visas savas rīta lietas – aiziet uz vannas istabu, uztaisa brokastis. Pie kam viņam patīk dziedāt, darot savas lietas. Un visā šajā rīta cēlienā vairākkārtīgi tiek atvērtas un aizvērtas durvis, kā arī grīda tā kā mazliet čīkst.

Pa to laiku otrā istabā guļ īrnieks, kurš ir liels guļava un kuram diena sākas tikai 12.00. Īrniekam traucē saimnieka rosīšanās – viņš nevar pagulēt. Šādā situācijā viņš var par saimnieku padomāt: ''Tas nu gan ir egoists!''

Bet vai patiešām tas tā ir? Vai saimnieks ir egoists? Pieņemsim, ka tā ir pirmā nedēļa, kad īrnieks ir ievācies, un abi vēl nav iepazinuši viens otra paradumus. Saimnieks neiedomājas, ka jaunajam īrniekam 9.00 ir agrs rīts – viņam tas liekas pietiekami vēls laiks, lai netraucēti veiktu savus rīta darbus. Turklāt viņš uzaudzis ģimenē, kurā visi mīl dziedāt un nevienam tas netraucē, tāpēc saimnieks neiedomājas, ka īrniekam tas varētu likties kaitinoši, varbūt viņš pat to dara neapzināti. Tādā gadījumā saimnieks nemaz nav egoists, kā īrniekam šķiet, - viņam vienkārši ir citāda saprašana par dažādām lietām.

Turpretī vēlāk, ja īrnieks palūdz ievērot dažas lietas, kas viņam ļoti traucē, un saimnieks turpina rīkoties pa vecam, tad gan runa ir par egoismu, jo netiek cienīts otrs cilvēks.

Egoisms un nabadzība, patmīlība un trūcība... Savā ziņā es uzskatu, ka jā - egoisms ir viena no lietām kura ir vainīga pie pasaules nabadzības!

Egoisms ir tā lieta, kas cilvēkam liek domāt tikai par sevi un ne par vienu citu... Egoisms, kaut nedaudz no tā ir katrā cilvēkā, tā teikt - katrs pats sev tuvākais un vēders savs vismīļākais.

Diemžēl arī daudzās nabadzīgās valstīs ir bagātnieki kuri ir ļoti egoistiski un neko nevēlas ziedot bērniem kuriem jau drīz varēs redzēt cauri, jo viņi neko nav ēduši. 

Bet padomājot pārsvarā par visu to, es neuzskatu, ka tāpēc, ka esam egoisti pasaule ir nabadzīga, nedaudz trūcīgāka, bet ne nabadzīga. Egoisti ir visi, industrijas, šeihi, prezidenti - visi! Visi domā par labu sev, arī prezidenti ir egoisti, jo domā tikai par savu valsti, tātad tikai par sevi! Manuprāt, mūsdienas viss notiek uz egoisma pamata, jo visi grib nopelnīt un ar jaunu ērtību izdomāšanu visi piesaista vairāk cilvēku - tātad arī uz egoisma pamata.

Mana mīļākā tēma - attiecības un lauztās sirdis. -Arī šeit, lielākā daļa siržu tiek lauztas dēļ otra cilvēka egoisma un patmīlības. 

Šajā lietā neko nevar mainīt, būtu jāmainās visiem cilvēkiem, lai egoisma vairs nebūtu! Un tas nav iespējams...

Manuprāt, vislielākais egoists ir mans kaķis, jo viņš mani tik ļoti mīļi pamodināja, bet izrādījās, ka tas bija tāpēc, ka viņš grib ēst!

Egoisma iemesls ir vienkāršs - nauda!

Paldies, ka veltīji laiku un izlasīji manis rakstīto, man tas ir ļoti nozīmīgi! 

Seko - http://twitter.com/douwky

Tagad vari komentēt arī ANONĪMI! -Izmanto šo iespēju un liec man uzzināt savas domas!

Paldies Danielam Leitim par pasniegto ideju!

Majestic Douwky